pirmdiena, 2014. gada 22. decembris

Kas notiek? Vai tā var būt, ka tikai man liekas savādāk.


Šodien lasu ziņas un skatos, ka viena no šīs dienas svarīgākajām ziņām ir:
1,73 eiro ienakumiem jaunietis ņem atros kreditus




         Sāku pie sevis domāt ko tas viss nozīmē. Un esmu nonācis pie secinājuma, ka tagad ir ziemassvētku laiks, kad cilvēkiem finanses ir vairāk vajadzīgas kā ikdienā. Un te neitrāli svētdienas vakarā raidijumā Defacto;
http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/21.12.2014-bez-ienakumiem-ar-kavetiem-atrajiem-krediitiem-tiek-vel-pie-jaun.id41108/

         Šī skaistā ziņa, kura ir parādīta kā "itkā" kārtējā nejēdzība un kā tā var būt.
Bet vai tā nevarētu būt ļoti liela reklāma, kas skar lielāko daļu Latvijas pilsoņus. Svētdienas vakarā raidijumā defacto un nākamajā dienā kā viena no svarīgākajām ziņām.
Bet tas vēl nebūt nav viss. Ko šī reklāma ietver. Tajā ir ļoti labi atspoguļots un pateikts, ka cilvēkam kam ir sabojāta kredītvēsture nav pa ko uztraukties. Un pastāv liela iespēja, ka kredītu varēs dabūt. Tad atkal aizdomājos kā tad tā. Vai ātro kredītu devējiem nav jaizvērtē kādi ir riski. Un kādas tad ir klienta potenciālās iespējas atdot kredītu. Jo kā var būt, ka klients pieņemsim ir divām aizdevēju bankām(ātro kredītu iestādēm) parādā un mierīgi var dabūt vel trešo kredītu.
        Mans uzskats ir, ka ir nepareizi uzskatīt, ka cilvēki, kuri ir ļoti bagāti, materiālajā ziņā, nebūt nav tie stulbākie priekš šīs materiālās pasaules. Tas ir domāts tā: Vai nēsat dzirdējuši, kādu sakām"Forši es esmu jau kādai bankai(aizdevējam) parādā un man te atkal cits banka(aizdevējs) dod kredītu"Vai varbūt:"es tāpat neatdošu".
Bet visādu apsvēruma dēļ man gribētos domāt, ka ātro kredītu aizdevējs. Nemaz tik ļoti par to neuztraucas un ir to paredzējis pirms sācis dot ātros kredītus.
        Šeit nāk prātā Vilijama Bleka teiktais par Ameriku:"Ka 2008. gada ekanomisko krīzi izraisīja visparastākā alkatība un nekompetence. Pēc viņa teiktā hipotekāro aizdevumu sabrukumu izraisīja AAA kategorijas obligāciju emisija, kuru pamatā nebija pārbaudītu ienākumu, aktīvu vai darba tiesiskoattiecību".
        'Latvijā ātro kredītu izsniedzējus uzrauga un licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Finanšu kapitāla tirgus komisija (FKTK) uzrauga tikai licencētās kredītiestādes (bankas un krājaizdevu sabiedrības), kas piesaista noguldījumus un izsniedz kredītus, proti, rīkojas ar citu cilvēku noguldīto naudu'.
          Bet vai nebūtu jabūt tā, ka tieši lielāku uzmanību būtu japievērš specializētajiem aizdevējiem, kuri galvanokārt nodarbojas ar paaugstināta riska aizdevumiem.
           Un te sākas mana sazvērestības teorija. Vienkārši grūti ir visu izklāstīt kā pie tā esmu nonācis ;)
iedomājamies, ka ļoti liela daļa valsts iedzīvotāju paņem kredītu. Uz "ļoti" labiem noteikumiem.
Pareizāk būtu teikt nevis paņem kredīt. Bet iedod kredītu. No kuriem lielākā daļa kredītu nesedz. Protams sākas darīšanas ar pārāda piedzinējiem utt un itkā agrāk vai vēlāk kredītu būs jasedz. Bet te mani uztrauc tas : Kādēļ dod kredītu cilvēkiem, kuri tiešām pa visiem 90% kredītu nesegs. Labi var jau teikt, ka cik ilgi izvairīsies utt. ka tikuntā ja neatgūs tad no pensijas tiks atvilkts. Bet šis arī interesants gadījums;
  1.       Ja cilvēks nav veicis iemaksas, tas ir strādājis oficiālā darba vietā, lai neatvilktu parādu. Kad pienāk atbilstošais vecums, kas arī jau ir brīnums :) un cilvēks sāk saņemt pensiju no kuras viņam atvelk veco kredītu. Tad kā sanāk, kas sedz to kredītu? Ja tu nēis veicis nodokļu sistēmā iemaksas, lai saņemtu pensiju, bet atbilstošajā vecumā tu saņem pensiju, no kuras tev atvelk veco parādu tad vai nav tā, ka tavu parādu sedz nodokļa maksātāji?
  2.        Un vel variants, ja liela valsts iedzīvotāju daļa ir parādā aizdevējiem. Un aizdevēji ietu pie valdības ar prasību, lai valdība veic glābšanas pasākumus.  Pretējā gadījumā ekanomika ir briesmās, jo ļoti liela daļa iedzīvotāju ir parādā. Un visādu apstākļu dēļ valdība šīm firmām samaksā. Valdība samaksā nodokļu maksātāju naudu un pati naudu aizņemas arī ar 'labiem' nosacījumiem Starptautiskā valūtas fondā. 


Tas tā pa vienkāršo, ka man šķiet. Bet man personīgi liekas, ka tā ir liela mēroga laupīšana un triecienu saņem nodokļu maksātājs.   
 


  „Ekonomiskā slepkavas grēksūdze” autors Džons Pērkinss. Viņš atklāj, ka ekonomisko slepkavu uzdevums ir pārliecināt trešās pasaules valstis ņemt milzīgus kredītus infrastruktūras attīstībai – daudz lielākus, nekā nepieciešams. Tiklīdz šīs valstis tiek apkrautas ar milzīgiem parādiem, ASV valdība un ar to saistītās starptautiskās aģentūras iegūst kontroli pār šo valstu ekonomiku un var attiecīgi izmantot šo valstu resursus, lai būvētu savu globālo impēriju.